Ogres inkubatorā izgudro un ievieš dzīvē unikālas lietas
Ogres biznesa un inovāciju inkubators, kas tika atklāts aizpērnā gada rudenī, nu jau ir paņēmis savā paspārnē vairākus cāļus – patlaban tie aizņem teju visu inkubatora iznomājamo platību. Taču inkubatora direktors Uģis Amons uzsver – lai arī brīvu telpu vairs nav, uzņēmums gatavs piedāvāt virtuālā inkubatora pakalpojumus.
Telpas nemaz nav vajadzīgas
«Dažiem uzņēmumiem nemaz nav vajadzīgas telpas,» stāsta U.Amons. «Piemēram, cilvēkam ir darbnīca piemājas garāžā, angārā vai personiskajā dzīvoklī un viņu šobrīd tas apmierina. Tāpēc mazajiem uzņēmumiem mēs piedāvājam cita veida atbalstu – ļaujam izmantot datorklasi un sanāksmju telpu, lai tiktos ar biznesa partneriem un klientiem, piedāvājam visus biroja pakalpojumus un pat iespēju piereģistrēt sava uzņēmuma juridisko adresi pēc inkubatora adreses.
Tāpat uzņēmējiem ir pieejami dažādi konsultāciju pakalpojumi – gan grāmatvedības, gan juridiskās, gan uzņēmējdarbības pamatprasmju apgūšanā. Īpaši aktuāla ir palīdzība projektu pieteikumu valsts finansiālajam atbalstam sastādīšanā. Lai izmantotu visas inkubatora «iemītnieku» priekšrocības, uzņēmumam nav fiziski jāatrodas inkubatora telpās, vienkārši jānoslēdz ar mums sadarbības līgums.»
Inkubatora budžets – 149 000 latu
Tāpat kā līdz šim, priekšroka ir tiem uzņēmumiem, kuru darbība ir saistīta ar elektronikas un elektrotehnikas vai ar to saistītām nozarēm. Turklāt tiem jābūt jauniem uzņēmumiem, reģistrētiem ne agrāk kā pirms trim gadiem.
Pērn Ogres Biznesa un Inovāciju inkubatora budžets bija 149 000 latu. 90 procentu finansējumu piešķīra LR Ekonomikas ministrija, piecus procentus – Ogres novada dome, bet atlikušos piecus – Ogres rajona padome.
40 procenti no piešķirtajiem līdzekļiem tika izlietoti, lai izbūvētu starpsienas inkubatora telpās, tādējādi izveidojot papildu telpas, kā arī mēbeļu un datortehnikas iegādei. Savukārt 35 procentus no iedalītā budžeta izmantoja, sniedzot konsultāciju pasākumus uzņēmumiem. Atlikušie 25 procenti tika izlietoti komunālo pakalpojumu izdevumiem un darbinieku atalgojumam. Inkubatorā ir tikai divi štata darbinieki – tā direktors Uģis Amons un biroja administratore Ilze Molotanova. Pārējais darbaspēks tiek algots uz līguma pamata atkarībā no nepieciešamības.
Jānodrošina stabils finanšu pamats
U.Amons pastāstīja, ka līdzīgi Biznesa inkubatori ir vairākās Latvijas pilsētās – pa diviem Ventspilī un Rīgā, pa vienam Tukumā, Līvānos, Valmierā, Jelgavā, Rēzeknē un vēl vienu drīz atklāšot Preiļos.
Protams, inkubatori ir izplatīta parādība arī kaimiņvalstīs un tiem ir stabils finansējums no valsts, augstskolām un pašvaldībām, lai palīdzētu attīstīties jauniem inovatīviem uzņēmumiem. Eiropā atšķiras pašvaldību pieeja inkubatoru darbībai. «Piemēram, Zviedrijā dažas pašvaldības ieiet «inkubējamā» uzņēmumā, kļūstot par līdzīpašnieku līdz 25 procentu apmērā,» stāsta U.Amons. «Lai tā varētu notikt Latvijā, inkubatoram jānodrošina stabila materiālā un finansiālā bāze, taču Latvijā ir neskaidrs inkubatoru atbalsta modelis. Piemēram, SIA «Ogres Autobuss» piedāvā mums telpas, kur agrāk atradās autobusu remontboksi. Taču mēs tās pašreiz nevaram atļauties, jo nav valsts (struktūrfondu) finansiāla atbalsta telpu remontdarbiem un to iekārtošanai. Pašreiz uzņēmumu vajadzībām inkubators izīrējis 600 kvadrātmetru lielas telpas, bet optimālā izīrējamā platība, raugoties nākotnē un ņemot vērā iedzīvotāju skaitu Ogrē un rajonā, būtu ap 2000 kvadrātmetru.
Lielākais «cālis» eksperimentu laikā dubulto rēķinu par elektrību
Pašlaik Ogres Biznesa un Inovāciju inkubators nodrošina pakalpojumus un telpas trīs lielākiem un četriem mazākiem jauniem uzņēmumiem. Lielākais – SIA «AEL» – nodarbojas ar elektronisko iekārtu projektēšanu un izgatavošanu, jaunu elektronikas produktu izstrādi pēc pasūtījuma, pētījumu veikšanu elektronikas nozarē un mikroprocesoru programnodrošinājumu. Tāpat uzņēmums izgatavojis prototipus jaunas paaudzes akumulatoriem, piemēram, zemūdenēm un lielām rūpnīcām. «Tajā mēnesī, kad SIA «AEL» izmēģina savas ierīces, «Latvenergo» piestāda mums divreiz lielāku rēķinu nekā parasti,» «cāļa» darbību raksturo U.Amons. Patlaban SIA «AEL» cīnās ar muitas problēmām uz Krievijas robežas, jo nesakārtotā likumdošana ievērojami apgrūtina šādu ierīču transportēšanu no Eiropas Savienības valstīm uz Krieviju, kur izgatavotie prototipi tiek testēti.»
Ogres laboratorijā tapušais izgudrojums - arī jūsu televizorā
Otrs lielākais Ogres biznesa inkubatora iemītnieks ir SIA «Real Sound lab», kura viens no dibinātājiem ir rokgrupas «Jumprava» skaņu režisors. Firma sadarbojas ar plaša patēriņa audio produktu ražotājiem – ražo procesoru moduļus, kā arī ražos un pārdos uz CONEQTM bāzētus, gala lietotājiem paredzētus ekvalaizerus. Firmas produkcija ir patentēta un nesen šo patentu iegādājuies kāds pasaules slavens audio un video tehnikas ražotājs, kas izmantos Ogres inkubatorā tapušo ierīci televizoru ražošanā. Ierīces galvenā funkcija ir nodrošināt nemainīgu skaņas kvalitāti.
Savukārt trešais lielākais inkubatora «cālis» ir uzņēmums «MikroDators», kas ražo savam nosaukumam atbilstošu preci – nelielus plaukstdatorus. Piemēram, pašu firmas darbinieku rīcībā ir trīs reizes mazākas pēc izmēra stacionārās darba stacijas, taču šie datori ir ne mazāk jaudīgi, kā, piemēram, jūsu pašu dators. Nesen mikrodatoru izgatavotāji saņēmuši īpašu plaukstdatoru pasūtījumu prototipu izgatavošanai no kāda ar militāro rūpniecību saistīta uzņēmuma.
Ģenerē idejas un ievieš tās dzīvē
Arī mazākie «cālēni» strādā pie interesantām idejām, cenšoties ieviest tās dzīvē. Piemēram, IU «Viestartss» meklē iespēju griezt akmeni ar lāzeri un spēcīgu ūdens strūklu, ko varētu izmantot akmens (granīta) bruģa ražošanā. Firma «IG Konsult» sadarbībā ar Cietvielu fizikas institūta speciālistiem mēģina izstrādāt ierīci, kas nodrošina labu garastāvokli pamostoties. «Ierīces darbība ir saistīta ar cilvēka iekšējo bioloģisko pulksteni,» skaidro U.Amons. «Atcerieties teicienu «no gultas izkāpis ar kreiso kāju»? Izrādās, tas notiek tāpēc, ka modinātājs jūs ir pamodinājis nelaikā. Uzvelkot šādu ierīci uz rokas, tā «uztvers» labvēlīgāko brīdi, kad pamodināt jūsu iepriekš noteiktā laika posmā. Uzskatu, ka šādas ierīces ieviešana dzīvē būtu ļoti noderīga daudziem.»
SIA «Cedrs Grupa» Ogres biznesa inkubatorā strādā pie jauna tipa jumtu segumiem – no speciāli apstrādātas koka šķeldas. Savukārt firma «TransfoElectric» nodarbojas ar transformatoru izgatavošanu pēc Unikore metodes ar trīsdimensiju metālapstrādes iekārtām.
«Gatavojamies paņemt «paspārnē» vēl vienu kandidātu – firmu, kas attīstīs idejas, saistītas ar diožu lampu un LED ekrānu ražošanu un izmantošanu,» pastāstīja U.Amons. «Aicinām arī citus pirmām kārtām ar elektroniku un elektrotehniku saistītos jaunos uzņēmumus pievienoties un izmantot iespēju realizēt savas ieceres, saņemot profesionālu atbalstu uz izdevīgiem noteikumiem. Labprāt palīdzēsim inovatīvajām idejām pārtapt biznesā,» saka U.Amons.
Ogres Biznesa un inovāciju inkubators atrodas:
Akmeņu ielā 47, Ogrē
Tālr.nr. 5067787; 5067756
e-pasts: ugisa@apollo.lv
2008. gada 13. februārī, 20:11, Aktualitātes
Ogrenet




Jaunākie komentāri
Nu ja tas biznesa inkubators centīgi gatavojas naudas dabūšanai no ES struktūrfondiem - biznesa inkubatora finansējums , kurš tulitas startēs. Finansējums 100% gan inkubatoriem gan "cāļiem", tik vajag telpas 2000kv.m., vienā pilsētā drīkst būt tiakai 1 inkubators. Un "draugu" jaunas firmiņas - "cāļišus" . Un tad viss tev būs un telpa un nauda.... 'Tiešam būs labi ja kāds biznesa uzsācējs varēs pa leto tur dabūt kādu konsultāciju, pakalpojumu, par ko es ļooti rajzējos.
Izklausās jau baigai labi, šitāds virziens pilsētas attīstībā man patīk, nevis milzu rūpnīcas ar sazin kādu piesārņojumu un produkciju kuriem pievienotā vērtība nevar sacensties ar elektronikas produkciju. Es pat nezināju, ka Ogrē tādas lietas notiek.
visu cieņu, vienīgais ar ko Ogre var lepoties pēdējos gados..